Pētnieki ir atklājuši, ka, ja vecmāte no mātes puses ir smēķējusi, tas palielināja par 53% risku, ka viņas mazbērniem var būt autisma spektra diagnoze.
Zinātnieki no Bristoles Universitātes izpētot visus 14500 pētījuma “’90 gadu bērni” dalībnieku datus atklāja, ka , ja meitenes vecmāte no mātes puses smēķēja grūtniecības laikā, tad šai meitenei par 67% pieaug iespēja izpausties noteiktām iezīmēm- saistītām ar autismu, tādām kā vājas sociālās komunikācijas iemaņas un atkārtojošās uzvedības formas.
Tāpat šie pētnieki atklāja, ka, ja vecmāte no mātes puses smēķēja grūtniecības laikā, tas palielināja par 53% risku, ka viņas mazbērniem būs autisma spektra traucējumu (AST) diagnoze.
Šie atklājumi norāda uz to, ka, ja sieviete tika pakļauta cigarešu dūmiem laikā, kad tā atradās mātes klēpī, tas var ietekmēt attīstības stadijā esošās olšūnas- radot izmaiņas, kuras var ietekmēt viņas pašas bērnus. Ir nepiecešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu kādas tieši varētu būt šīs molekulārās izmaiņas un vai šādas pašas saiknes pastāv citās cilvēku grupās.
Šis atklājums, kurš ir publicēts žurnālā Scientific Reports, ir daļa no pašlaik notiekoša ilgtermiņa pētījuma par abu vecāku māšu smēķēšanas grūtniecības laikā ietekmi uz mazbērniem, kuri piedalās pētījumā “90.gadu bērni”. Izmantojot ilgu gadu gaitā ievāktu informāciju par daudziem faktoriem, kuri var ietekmēt bērnu veselību un attīstību, šie pētnieki tāpat norādīja arī uz citiem iespējamiem iegūto rezultātu skaidrojumiem.
Autiskā spektra traucējumu izcelšanās pēdējo gadu laikā pieaug un daļa no tiem uzrādās neapšaubāmi dēļ uzlabotām diagnostkas iespējām,tāpat izmaiņas apkārtējā vidē un dzīvesstils neapšaubami spēlē lomu. Šie pētnieki arīdzan uzsver, ka daudzi citi faktori, ieskaitot gēnu variācijas, arī ietekmē indivīda izredzes saistībā ar AST attīstīšanos. Agrākie māšu smēķēšanas grūtniecības laikā pētījumi un AST attīstības to bērniem bija nepārliecinoši. Rokot dziļāk par paaudzi atklājās starppaaudžu ietekme, kura ir īpaši interesanta gadījumos, kad māte pati nesmēķēja grūtniecības laikā.
Iemesli tam nav pilnībā skaidri, bet viens no pētjuma autoriem profesors Markus Pembrijs saka:”Par to kā tas notiek- te ir divas iespējas. Ir DNS bojājumi, kuri tiek nodoti mazbērniemvai arī te ir kādas smēķēšanas radītas adaptīva rakstura izmaiņas, kuras padara mazbērnus ievainojamākus no AST puses. Mums nav nekādu izskaidrojumu par dzimumu atšķirībām, neraugoties uz to, ka mēs esam jau agrāk atklājuši, ka vecmāšu smēķēšana grūtniecības laikā ir saistīta ar atšķirībām mazmeitu un mazdēlu attīstībā”.
“Kas ir interesanti, mēs zinām, ka smēķēšana var bojāt mitohondrija DNS- katras šūnas iekšienē esošās “spēkstacijas”, un mitohondriji tiek nodoti nākošajām paaudzēm tikai caur olšūnām. Sākotnējās mitohondriju mutācijas bieži var neatstāt nekādu āreji novērojamu iespaidu uz pašu māti, bet bojājumu ietekme var pieaugt, kad tiek nodota viņas bērnam .” Pētījuma līdz autors, profesors Žans Golding, papildina:”Mēs jau tāpat zinām, ka viena no vislabākajām lietām, ko māte var darīt sava bērna labā, lai dotu tam veselīgu dzīves sākumu- pasargāt to no tabakas dūmiem. Tagad mēs atklājām, ka nesmēķēšana grūtniecības laikā var dot labāku dzīves sākumu viņu mazbērniem. Mēs sākām pētīt nākošo dalībnieku paaudzi (t.s. COCO90s), tāpēc mēs droši vien varēsim izpētīt vai šo ietekmi manto ne tikai mazbērni, bet arī maz-mazbērni.”
Cits līdzautors, Dr. Dērai Rai, izsakās:”Mēs joprojām nezinām kāpēc daudziem bērniem attīstās autisms un uzvedības, kuras ar to saista. Šīs mūsu novērotās saiknes rada intriģējošus jautājumus saistībā ar starppaaudžu ietekmi uz autismu. Nākotnes pētījumi palīdzēs izprast šo atklājumu nozīmi un to kā tas viss notiek. ”
Vadošā Autisma Zinātniskā Fonda (ASV) pētniece Alisia Hallday,Phd, saka:” Pašlaik pētījumi tika veikti pētot tikai ietekmju uz mātes vai tēva veselību sakarā grūtniecības laikā. Izmantojot datus par 90.gadu bērniem, zinātnieki varēja iet atpakaļ vienu paaudzi, lai izpētītu apstākļu ietekmes uz vecvecākiem,
iespējams, izmantojot cilmes šūnu līnijas mutāciju un epiģenētiska izmaiņas. Cerams, ka ietekme uz vecvecāku dzīves apstākļiem tiks turpināta pētīt, lai labāk izprastu šo mehānismu. ”
Atsauce:
Golding, J. et al. Grandmaternal smoking in pregnancy and grandchild's autistic traits and diagnosed autism. Scientific Reports, 2017 DOI: 10.1038/srep46179